Īsumā


Narvas Hermaņa cietoksnis ar vairāk kā 700 gadu seno vēsturi savulaik ir piederējis dāņiem, vāciešiem, zviedriem, krieviem un beigu beigās arī igauņiem. Pašreizējo izskatu cietoksnis ieguva Līvu ordeņa valdīšanas laikā 14.-16. gadsimtā. Cietoksnis stipri cieta Otrajā pasaules kara laikā, galvenie restaurācijas darbi tika veikti 1970.-80. gados, taču cietokšņa atjaunošana vēl nav pilnībā pabeigta.
Šobrīd cietoksnī atrodas muzejs, kurā ir izvietota Narvas pilsētas vēstures pamatekspozīcija un vairāki desmiti mainīgu izstāžu. Katru rudeni Narvā norisinās Igaunijas muzeju festivāls, kura ietvaros tiek atvestas labākās izstādes no visiem Igaunijas muzejiem, kur tās ir apskatāmas līdz pat gada beigām.
Lepnajā, velvēm rotātajā cietokšņa bruņieku apspriežu un maltīšu zālē, kā arī nedaudz mazākajā ziemeļu spārna zālē tiek rīkoti koncerti un konferences, no 51 metru augtsā Garā Hermaņa torņa apsaktāma Narvas panorāma un Ivangorodas cietoksnis Krievijas pusē.
Vasaras sezonā cietokšņa ziemeļu pusē atvērts amatnieku vēstures centrs Ziemeļu pagalms, savukārt Rietumu pagalms kalpo kā lielu brīvdabas pasākumu norises vieta un iecienīta pastaigu vieta. Tur atrodas arī Linneja dārzs, kuru radīt iedvesmoja zviedru botāniķa Kārļa Linneja ierosinātā tradīcija veidot senajos mūros garšaugu dārzus.